image

Kad mēs bijām mazi, mūsu sapņi bija lieli. Mēs sapņojām būt ugunsdzēsēji un filmu zvaigznes, miljonāri un kosmonauti. Kad mēs bijām pusaudži, mūsu sapņi bija vēl pārdrošāki – mēs sapņojām, ka dzīve izdosies pēc plāna - diploms, nauda, sekss un mūžīga ballīte.

Kad mēs esam lieli, mūsu sapņi paliek mazi. Mēs sapņojam, ka kāds mūsu vietā pagatavo vakariņas un nomazgā traukus, mēs sapņojam, ka mūsos pamana labo un to novērtē.

Dīvaina tā pieaugušo dzīve tomēr.

Visi sākumi un beigas

Visi sākumi ir grūti un skaisti. Bet kādas tad ir beigas? Beigām jābūt kā analgīna tabletei – fiksi norij (sakravā mantas, sastum tās mašīnas bagāžniekā un aizbrauc), nepārkožot (neveselīgi negremdējoties atmiņās) un uzdzerot ūdeni (iedzerot glāzīti uz atvadām kopā un vienu pēc tam, atsevišķi) un dzīvo tālāk.

Līdz jaunam sākumam. Cerams jau Milānā.